Stefans Batorijs, Livonijas karā, piespieda Krieviju karot savā teritorijā, guva nozīmīgas uzvaras pār krievu-tātaru armiju un padzina to no Baltijas. 1582. gadā izdeva Pārdaugavas hercogistes iekārtas likumus-Livonijas konstitūcijas. Pārdaugavas hercogistē sākās muižu redukcija un ieviesa Rīgā jaunu muitas nodokli. Bija kontrreformācijas piekritējs, Kalendāra nemieros (1584.-1589.)nostājās Rīgas rātes pusē.
Pēc hercoga Gotharda priekšlikuma landtāgs nolēma celt 70 baznīcasun pie 8 ierīkot skolas un nabagmājas. Viņš savā darbībā saskārās ar bijušo ordenu bruņinieku pretestību, tā 1570. Gada viņš bija spiests apstiprināt Gotharda privilēģiju, piešķirot plašas mantojuma tiesibas uz agrāk pieškirtām muižām. Par Kurzemes hercogu viņu apstiprināja jaunākais Polijas karalis Stefans Batorijs.
1501. gadā Pletenberga vadītajs karaspēks pārgāja Livonijas ārējo robežu uz austrumiem, un sadūrās ar krievu karaspēku, kas devās karagājienā uz Livoniju. Krievu karaspēks tika sakauts un Livonijas karaspēks nodarīja postījumus Krievijas terotorijā, pēc tam atgriezās Livonijā. Pēc neilga laika Livonijā ieradās Krievijas karaspēks, kas postīja, laupīja un sagūstīja cilvēkus, nesastopot pretestību krievi devās līdz Cēsīm un pēc tam aizgāja. 16. gs sākumā Pletenberga vadībā tika sapulcināts ievērojams karaspēks, kas iebruka Pleskavas novadā, postīja, un ielenca, bet tā nepadevās.
…
