3.Rasmas zemapziņas nojausmas par tuvām briesmām./5 punkti/
Darba laikā vairākas reizes ir paskaidrots, kas notiek, kad Rasmai rodas nojausma par briesmu tuvošanos. Pirmo reizi tas tiek parādīts tā, ka Rasma sapnī redz tēvu, taču ar Spodra matiem un acīm, kas liek viņai sākt uztraukties : “Tiešām, tas bija mans tēvs, tikai mati un acis kā Spodrim. Man tika bail. Uztrūkos. Uzmācās drudzis. Sāpēja mugura, un deniņi kvēloja kā uguns.” Manuprāt, šis parādīja to, ka viņu mīlestībai kaut kad pienāks beigas. Uztraukumu izraisīja arī reize, kad Rasma uz parasti notiekošo reaģēja citādāk : “Patlaban, kad es biju nosēdusies, kapsētā sāka zvanīt. Tas mani it kā apmulsināja. Acumirklī nezināju, kas ar mani notiek. Biju dzirdējusi zvanīšanu simtiem reižu, bet nekad man nebija ap sirdi bijis tā kā tagad.” Darbā stāstīts, ka arī ikdienā viņu mocīja zemapziņa : “Grābju sienu un tērzēju ar meitām, bet vienmēr mani māc nenoteiktas - kā atmiņas, kā nojautas. …
