Sirds darbība un asinsrites fizioloģija

Par zinātniskās fizioloģijas sākumu Latvijā uzskata profesora Roberta Krimberga (1874 -1941) nodibināto Latvijas augstskolu (no 1923.gada-universitātes) Medicīnas fakultātes Fizioloģijas institūtu. Profesora pētījumi saistīti ar muskuļu ekstraktvielu – karnozīna un karnitīna ietekmi uz gremošanas dziedzeru sekrēciju, zarnu kustībām un asinsrites sistēmu.
Fizioloģijā pielieto divas pētīšanas metodes – novērošanu un eksperimentu, kā pētīšanas objekts ir dzīvais organisms kopumā, vai orgānu šūnas, orgānu sistēmas.
GALVENĀS KOPĪGĀS ĪPAŠĪBAS
uzbudināmība
augšana un attīstība
spēja kustēties
spēja radīt un dot pēcnācējus
spēja uzturēt nemainīgu savu iekšējo vidi
spēja pielāgoties mainīgās ārējās vides iedarbībai.

OBLIGĀTS dzīvības priekšnosacījums ir nepārtraukta enerģijas, vielu un informācijas apmaiņa starp vidi un organismu, spēja norobežoties no vides mērogā, lai ķīmiskie un fizikālie faktori būtiskā apmērā nespētu ietekmēt dzīvības pamatnorises un traucēt organisma pastāvēšanai.

Sirds.

Sirds ir blīvas muskulatūras orgāns, tās dobumi ir pildīti ar asinīm. Sirds atrodas krūšu dobumā. 1/3 sirds atrodas pa labi no ķermeņa viduslīnijas un 2/3 pa kreisi. Cilvēka sirds lielumu no sevis mēra līdzības ar paša cilvēka dūri. Sirds masa dzīves laikā mainās. Bērniem tā pakāpeniski palielinās ,vecumā tā samazinās .Pieaugušā cilvēka sirds garums no 100 - 150 mm, platums 80 - 110 mm, priekšējās un mugurējās daļas attālums ir 60 - 85 mm. Sirds svars vīriešiem sastāda 332.g, sievietēm - 253.g. Jaundzimušajiem sirds svars sastāda 18 - 20. g. Sirds stāvoklis mēdz būt atšķirīgs: šķērsenisks, slīps vai vertikāls. Vertikāls sirds stāvoklis visbiežāk ir cilvēkiem ar šauru un garu ribāju, šķērsenisks - cilvēkiem ar platu un īsu ribāju.…