Īsumā apskatot – biodaudzveidība apzīmē visu dzīvo organismu dažādību uz Zemes.
Biodaudzveidību iedala trijos lielos līmeņos:
1.Ģenētiskā daudzveidība. Tā ietver organismu daudzveidību vienas sugas ietvaros. Tā raksturlielumi ir gēns, hromosoma, genoms. Maza ģenētiskā daudzveidība rada bīstamību sugai izmirt, jo tā vāji pielāgojas mainīgajiem apstākļiem. Var izmērīt un skaitliski raksturot ar genomu un populāciju skaitu.
2.Sugu daudzveidība. Šo līmeni bioģeogrāfiskajos pētījumos izmanto visbiežāk, jo vieglāk izmērīt un raksturot. Sugu daudzveidība nenozīmē tikai sugu skaits, bet jāņem vērā arī sugu sastopamība. Raksturlielumi: sugu, ģinšu, dzimtu u.c. taksonu skaits un izlīdzinātība. Lai varētu novērtēt sugu daudzveidību, to izsaka kā taksonu skaitu, kā arī ar daudzveidības indeksiem. Visbiežāk tiek izmantoti: Šenona indekss, Simpsona indekss, maksimālās daudzveidība indekss un izlīdzinātības koeficents.
Šenona sugu daudzveidības indekss parasti svārstās no 1,5-3,5. Šis indekss apvieno gan skaitu, gan izlīdzinātību.…
