Bērnudārza zāle dekorēta ar baloniem, bet bērnu krēsli un šūpoles ar mākslīgo ziedu pušķiem. Uz “skolnieku “ krēsliem noliktas lielas rotaļlietas.Vienā zāles malā – tāfele.Pie ieejas zālē stāv un zvaniņus skandina grupas biedri, kuri vēl neies uz skolu.
Skanot latviešu tautas dziesmai “Teici, teici valodiņa”, bērnu ansambļa “Dzeguzīte” izpildījumā, skolotāja polonēzes gaitā ieved “skolniekus” zālē, apved apli, izpilda “Apaļā mēness” elementus un “skolnieki” apsēžas pie savām rotaļlietām un paņem tās klēpī. Uz krēsliem apsēžas arī “palicēji”, ieskaujot “skolniekus” pusaplī.
Skolotāja: Divas izbrīna pilnas ačteles pasaulē skatās – platas, platas.
Rāpo skudra pa brūnu zaru, zālē ieskrien vējšs un lokani
stiebri sāk dejot. Mazais cilvēks smejas.
Paskatieties lielie Jūs, kas visu ziniet un visu saprotat !
Ļaujiet viņam smieties !
Pirms pāris gadiem jūs atnācāt pie mums tādi mazi un nedroši, mammai un tētim pie rokas pieķērušies. Šeit mēs kopīgi rotaļājāmies, mācījāmies un augām. Tagad esat izauguši lieli un gudri un jūsu ceļš ved tālāk – uz skolu. Pats jaukākais bērniem ir rotaļas un rotaļlietas, gan savējās, gan otra.
Skolotāja : (rokās lāčuks)
Paliec sveiks, mans mazais lāčuk,manu ķepainīt!
Savu rotaļlietu atdošu tev rīt,
Varēsi pēc medus poda tu uz mežu braukt -
Man vairs spēlēm nebūs laika – vajag lielam augt.
…
