Pasaulē nav saglabājušies dokumenti vai vēl kādi konkrēti pierādījumi tam, no kurienes ir cēlies baltu etnoss. Rakstiskajos avotos ir pieminēti 1.g.s. otrajā pusē dzīvojuši šajās teritorijās aisti, kuri varētu būt rietumbalti. 6.gs.1.pusē gotu vēsturnieks Jordans raksturo aistus, ka tautu, kas dzīvo garā joslā gar Baltijas jūras krastu. Tacits, savukārt, slavēja darba mīlestību aistos kā zemkopjos.
Senkrievu hronikās ir saglabājušies daži fakti par senlatviešu tautu. Tie bija minēti “Pagājušo laiku stāstā”. Arābu ceļotāju ziņās 9.gs. Baltijas jūra tika dēvēta par slāvu jūru. Arābi ir eksportējuši dzintaru no Baltijas jūras krastiem.
Arheoloģiskie izrakumi palīdzēja atbildēt uz daudziem jautājumiem, bet sāgas stāstīja par 7.-12.gs. seno tautu dzīvi: cīņām par teritorijām, informāciju par tradīcijām, sadzīvi. Virzienu, kurā pārvietojās baltu ciltis vēstures gaitā, noteica pēc senām kapu vietām. Kurzemē vērojama vislielākā dažādība apbedījumu ziņā. Kapu dažādība izskaidrojama ar to, ka te jau iepriekšējā periodā gadsimtiem ilgi saskārās etniski atšķirīgas cilšu grupas. …
