Politikas socioloģija

Mūsdienās, kad daudzus cilvēkus neapmierina politisko līderu darbības un cilvēki mazāk sāk uzticēties politiskajām partijām un politiskajai elitei, politiskajiem līderiem ir jāspēj vairot savu uzticību, ko arī viņi veiksmīgi dara, kas labi redzams pirms kārtējām vēlēšanām. Bet solītie labumi bieži tiek aizmirsti jau pēc pirmsvēlēšanu kampaņām. Un politiķi uzspiež savu viedokli, lai apmierinātu savas intereses, kuras bieži nesakrīt ar vēlētāju interesēm, tā zaudējot savas simpātijas.
Tāpēc izvēlējos rakstīt referātu par politikas socioloģiju, lai labāk saprastu politikas nozīmi sabiedrības funkcionēšanā un šķiru, grupu un slāņu savstarpējās attiecības, kā arī masu politikas apziņas un cilvēku politiskās darbības likumsakarības un tendences.
Lai man tas izdotos savā darbā apskatīšu šādas tēmas, kā politikas socioloģijas definējums, politikas socioloģijas struktūra, pētījumu virzieni, problēmas, kā arī apskatīšu kādi ir pētījumu centri Latvijā, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem un apskatīšu, kāda ir varas un politikas nozīme sabiedrībā.
1.Politikas socioloģijas definējums un galvenās pamatkategorijas
Politikas socioloģija ir speciāla socioloģiskā teorija, kas pētī politisko institūtu tapšanas un attīstības, kā arī politisko institūtu un citu sociālo institūtu mijiedarbības likumsakarības, to izpausmes formas šķiru un sociālo grupu mijiedarbībā un personības sociāli politiskās darbības saturā un raksturā. Politiskās dzīves socioloģiskie pētījumi balstās uz marksistiski ļeņiniskās sociālās zinātnes metodoloģiju. K. Marks un F. Engelss ne vien izstrādāja vispārteorētiskos, metodoloģiskos politikas zinātnes pamatus, bet arī sniedza paraugu konkrētu politisko procesu, politiskās darbības, politisko attiecību attīstības perspektīvu analīzei. Politisko fenomenu zinātnes analīzes metodoloģiju attīstīja V. I. Ļeņins – viņš izstrādāja sociālas valsts jauna tipa partijas teoriju, mācību par politisku varas veidošanos un īstenošanu pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismā un citās teorijās.…