Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.07.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 1.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 2.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 3.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 4.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 5.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 6.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 7.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 8.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 9.
  • Paraugs 'Fotometriska divkrāsu indikatoru protolīzes konstantes noteikšana', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājums
Tā kā iegūtas pKa vērības ir ļoti atšķirīgas sava starpā, aprēķinot pKa vidējo, Sn un DI, vistālākie rezultāti no patiesa, netika ņemti vērā. Salīdzinot ar literatūrā [2] atrasto bromkrezolzaļa pKa vērtību, var redzēt diezgan lielo atšķirību. Varbūt, šī metode Bromkrezolzaļa pKa vērtības noteikšanai nav vispiemērotākā.
Laboratorijas darbā relatīvas kļūdas ir 6,2 % (pie λ = 616 nm ) un 3,7 % (pie λ = 445 nm). Patiesa pKa vērtība ietilpst drošības intervālā, bet pats DI ir diezgan liels.
Rezultātu pareizību varēja ietekmēt tas, ka pH vērtība tika izmērīta tikai pirms indikatora pievienošanas, bet ne tika vēlreiz izmērītā pēc indikatora pievienošanas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants