Darba tēma ir vientulība. Tā tiek attēlota tieši.
„Kukaiņu karaliene” apraksturota sieviete, kura audzē kukaiņus tos lolojot un mīlot, tādā veidā apslēpjot iekšējo vientulību. Stāstā „Debesis” parādīta Andra iekšējā vēlme sajust pieķeršanos kaut kam, šajā gadījumā dzeltenajai taurei.
„Andris sapņoja un smaidīja. Viņa lūpas pūta taurei līdz, maigu un sapņainu melodiju, un savu balsi puisēns smēla no savām ilgām.”
Prozā „Jautrais ermonists” , atklāta ermonista tieksme sajusties vajadzīgam. Stāstā „Māņticība” vīrietis savu vientulību apspiež vainojot māņticību.
Problēma ir sevis meklēšana neatzīstot vientulību.
„Mana kaimiņiene- vecenīte ārkārtīgo kukaiņu daudzumu uzskatīja kā dieva svētību, kas dod laimi, sniedz labvēlīgu ienākumu grūtās slimībās, spodrina acu gaismu un dziedē augoņus.”
Daiļdarbā spilgti dominē smaržu, sajūtu gleznas.
Bieži rodas pārstāsts, jo ļoti tiek paskaidrotas notiekošās darbības.
