Varbūt tiešām man bija lemts kļūt par ministru prezidentu uz vienu dienu, tomēr tas bija pietiekami ilgs laiks, lai kaut ko mainītu. Līdz ar algu maiņām mainījās arī politiķu uzskati un valsts ekonomiskais stāvoklis. Paldies Dievam – uz labo pusi. Politiķi nolēma paildzināt manu projektu uz gadu un vēlāk uz visiem laikiem. Viņi kļuva izpalīdzīgāki un iejūtīgāki, jo paši zināja, kā tas ir – dzīvot ar minimālo mēnešalgu. Vēlāk kaut cik nostabilizējās valsts ekonomiskais stāvoklis, un dzīve kļuva mazliet vieglāka. Tagad, kaut gan to zinu tikai es vienīgais, es jūtos lepns par savu ieguldījumu Latvijai.…
