Salīdzināšanai izvēlējos Gundegas Repšes romānu „Ēnu apokrifs” tādēļ, ka visi iepriekš lasītie šīs autores darbi šķita man tuvi un aizraujoši, un Ingas Ābeles romānu „Uguns nemodina” tāpēc vien, ka šī autore man ir sveša un vēl neiepazīta, es vēlējos iegūt arī ko jaunu. Meklēt kopīgo un atšķirīgo nolēmu, jo abiem darbiem vijas cauri viens un tas pats motīvs – sieviete, tās iekšējās problēmas, kā arī risinājumi, kas atšķiras it kā sīkās niansēs, bet tieši šīs nianses veido šos darbus tik atšķirīgus un individuālus.
Kopīgais abiem darbiem ir stāstu galvenās varones – Nīna un Florence. Kopīgs ir arī tas, ka abām vārdus izvēlējās māte, kāda tikai sev saprotama simboliska iemesla dēļ. Nīnas māte šādu vārdu izvēlējās, jo izsūtījumā Sibīrijā viņai bija draudzene Ņina, kas viņai palīdzēja izdzīvot, bet Florences māte dēļ kādas gleznas, ticēdama, ka tas meitai dos svētību.…
