Latviešiem tāpat kā citām tautām ir krāšņa daiļrade, kuru sastāda tautas pasakas, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Daļa no tām ir zudušas, jo agrāk tās nepierakstīja, bet liela daļa ir saglabājušās un iespiestas vairākos eksemplāros. Vienai pasakai var atrast daudzas dubultnieces, jo nav viena konkrēta autora un, laika gaitā ceļojot, sižets un detaļas ir mainījušās, katrs stāstītājs tām ir kaut ko pievienojis no sevis. Taču, lai arī daži tās uzskata par pilnīgām blēņām, katrā no tām ir apslēpta kāda pamācība, kas noder visos laikos, tās arī tiek uzskatītas par tautas gudrībām, jo pasaku autors ir latviešu tauta.
Daudziem bērnības atmiņas saistās ar jaukiem, parasti ziemas vakariem, kad ārā ir tumšs, bet telpas ir silti apkurinātas, un kāds no vecākiem vai vecvecākiem stāsta pasakas, kas varbūt jau ir dzirdētas neskaitāmas reizes, bet katru reizi stāstījums ir nedaudz citādāks.…
