-
Demogrāfiskā situācija Latvijā
2000. - 2010. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Demogrāfiskās situācija Latvijā | 3 | |
| Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā no 1999.-2007.gada sākumam | 3 | |
| Iedzīvotāju skaita izmaiņas un tās ietekmējošie faktori Latvijā no 1999.-2006.g. | 4 | |
| Dabiskā pieauguma izmaiņas Latvijā no 1999.-2006.g. | 5 | |
| Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā no 1999.-2006.g. | 5 | |
| Pastāvīgo iedzīvotāju sadalījums līdz darbspējas, darbspējas un virs darbspējas vecuma grupās gada sākumā, % | 6 | |
| Iedzīvotāju nacionālais sastāvs gada sākumā 2000.-2007.g. | 7 | |
| Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2007.g. sākumā | 7 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 8 |
Demogrāfiskā situācija Latvijā joprojām vētējama kā negatīva, iedzīvotāju skaits turpina samazināties, ir negatīvs gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums (mirušo skaits lielāks nekā dzimušo skaits), gan ilgtermiņa migrācijas saldo, bet iedzīvotāju skaita samazinājuma temps kļuvis lēnāks (2004.gadā – 0,55%, 2005.gadā – 0.51%), kas ir pozitīvs rādītājs. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm pārskata periodā Latvijai ir gandrīz viszemākais iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā. Turpinās tendence palielināties mātes vidējam vecumam, bērnam piedzimstot. 2006.gadā tas bija 27,3 gadi, 2003.gadā – 27,6 gai, 2004.gadā – 27,7 gadi. …
Iedzīvotāju skaits un tā pieaugums ir svarīgs rādītājs jebkurai sabiedrībai, jo no tā atkarīgs, vai tautsaimniecība tiks nodršināta ar darbaspēku vai nē. Zināms, ka pat vislabvēlīākie sociālekonomiske apstākļi nevar novērs cilvēka organisma novecošanu un līdz ar to darbaspēka pakāpenisku izzušanu. Pastāv sakarība starp iedzīvotāju skaita pieaugumu un ekonomikas izaugsmi. Ja valstī iedzīvotāju skaits pieaug straujāk nekā IKP pieauguma temps, kas tiek izteikts % uz 1 iedzīvotāju, tad var notikt IKP samazināšanās uz 1 iedzīvotāju, tātad arī dzīves līmeņa kritums.
