Katrā ziņā eitanāzija, šķiet, ir pats sarežģītākais un pats šausmīgākais cilvēka uzdrīkstēšanās process iejaukties dabas noteiktajā cilvēka dzīves ritumā, un pretrunas šajā gadījumā ir daudz lielākas nekā, piemēram, diskusijā par abortiem, kur kategoriskas pretenzijas ir tikai baznīcai.
Pagājušajā nedēļā Nīderlandē pieņemts likums par eitanāzijas atļaušanu. Tas nozīmē, ka ārsti drīkstēs neārstējami slimam cilvēkam, kurš cieš sāpes, iedot pēdējo injekciju. Nīderlandes valdības lēmums legalizēt eitanāziju jeb nogalināšanu aiz žēlastības izraisīja diskusiju vētru visā pasaulē. Vārdu eitanāziju tulko kā nogalināšana aiz līdzjūtības, aiz līdzcietības, tādēļ, lai pacientam, kurš ir nedziedināmi slims un cieš neizturamas mokas, pēc savas izvēles būtu likumīgas tiesības aiziet no šīs pasaules. Kā paredz likums, tam ir jānotiek mediķu klātbūtnē, turklāt šo procedūru būs atļauts izvēlēties tikai tiem slimniekiem, kas būs garīgi veseli un paši personiski, esot pie pilnas apziņas, piekritīs šai nonāvēšanai.…
