Bezdarbs, tā veidi

Kas ir bezdarbs? Cik lielā vai mazā mērā tas ietekmē mūs, gan individuāli, gan arī kā sabiedrību kopumā?
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas visās dzīves jomās, tai skaitā arī valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijā notika pakāpeniska pāreja uz tirgus ekonomiku, taču līdz ar šīm pārmaiņām rodas arī jaunas problēmas, kas līdz šim Latvijā nebija pazīstamas. Tā tirgus ekonomikas apstākļos rodas viena no galvenajām tirgus ekonomikas problēmām – bezdarbs, kas ir viena no galvenajām problēmām un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs. Bezdarbs, ko Latvijas iedzīvotāji līdz neatkarības gadiem nepazina, šobrīd ir kļuvis par ļoti aktuālu tēmu ikvienam valsts iedzīvotājam, jo šajos mainīgajos laikos neko nevar skaidri zināt. Šodien mums ir darbs, bet rītdien jau varam papildināt bezdarbnieku rindas.
Darbā ir aplūkotas bezdarba formas, veidi, bezdarbnieku sociālās garantijas, analizēta bezdarba situācija Latvijā kopumā un atsevišķi pa dzimumiem, vecumiem un izglītības līmeņiem.
Ja ir bezdarbs, tad ir arī bezdarbnieki, tas ir, cilvēki, kuri nestrādā algotu darbu un nav noslēgts oficiāls darba līgums starp darba devēju un darba ņēmēju.
Bezdarbnieks – fiziska persona darbaspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu. Lai iegūtu bezdarbnieka statusu, personai pēc pieraksta vietas jāreģistrējas Valsts nodarbinātības dienestā un jāatgriežas šajā dienestā vismaz 1 reizi mēnesī. Persona par bezdarbnieku atzīst četrpadsmitajā dienā pēc reģistrācijas Valsts nodarbinātības dienestā.
Pastāv arī tāda kategorija kā brīvprātīgie bezdarbnieki. Brīvprātīgo bezdarbnieku kā bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Viņš vispār vai ierobežotā laika posmā nav darba spēju piedāvātājs darbaspēku tirgū. …