Jēdziens “masu psiholoģija” parādījās 19.gs. beigās. Vispirms Francijā to attīstīja zinātnieks un ārsts Gustavs Lebons (1895), Gabriels Tards (1895), S. Sigēls (1897).
Kad biežas masu pulcēšanās sociālie konflikti un revolūcijas pievērsa uzmanību aktīvām tautas masām, pastiprinājās interese par masu psiholoģijas skaidrojumiem.
Priekšplānā tika izvirzīts “masu” negatīvs traktējums un to spēja “masificēt” t. i. atņemt cilvēkam viņa individualitāti.
Pakāpeniski tika izpētīta masām piemītošā varas potence. Kopš tā laika masu psiholoģija ir kļuvusi par patstāvīgu jomu, jo arī “masa” ir patstāvīga sociāla vienība.
Kas ir “masas”?
Vai tās ir kāds mistisks vienots ķermenis vai tikai visu pilsoņu summa?
Kaut kas no abiem.
Masas spēj būt tik heterogēnas (pašas sevī atšķirīgas), ka tās ir gandrīz vienādojamas ar visu pilsoņu summu.
Tas tā var būt, ja katrs atsevišķs cilvēks vai katra maza grupa seko savām īpašajām interesēm un tās nepārklājas.
Situācija mainās, ja atklājas kopīgas intereses un daudzi tiecas uz vienu un to pašu.
…
