-
Lidostu nozīme starptautisko lidojumu organizēšanā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nozares raksturojums | 5 |
| 1.1. | Starptautiskā Civilās aviācijas konvencija | 6 |
| 1.2. | Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija | 7 |
| 1.3. | CO2 izmeši aviācijā | 9 |
| 2. | Situācija Eiropā un Latvijā | 12 |
| 2.1. | Augšanas tempi Eiropā | 12 |
| 2.2. | Starptautiskā lidosta “Rīga” | 14 |
| 2.3. | Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” | 16 |
| 3. | Lidostu nozīme pasaulē | 18 |
| 3.1. | Lidostu darbība | 18 |
| 3.2. | Gaisa transporta ietekme ekonomikā | 20 |
| Secinājumi | 22 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 23 |
Starptautiskā civilās aviācijas konvencija jeb Čikāgas konvencija ir konvencija, kas nosaka vienotu pieeju standartu kopumam un Latvija ir šo valstu skaitā, kuras tai ir pievienojušās. Tas ir globālās aviācijas ietvara dokuments dalībvalstu attiecību uzlabošanai. Līgums paredz katras valsts suverenitāti tās gaisa telpā. Šo dokumentu pirmo reizi parakstīja 52 valstis 1944. gada 7. decembrī Čikāgā, Ilinoisā, ASV. Kopš tā laika konvenciju saīsināti dēvē par Čikāgas konvenciju. 7. decembri kopš 1996. gada ANO Ģenerālā asambleja piemin, kā Starptautisko civilās aviācijas dienu. Faktiski konvencija stājās spēkā tikai pēc tās divdesmit sestās ratifikācijas, t.i. no 1947. gada 5. marta līdz 4. aprīlim un turpina darboties pašlaik. Tā paša gada oktobrī Starptautiskā civilās aviācijas organizācija kļuva par ANO specializēto aģentūru.
Konvencijai 30 dienu laikā var pievienoties jebkura ANO vai ar šo organizāciju saistīta valsts, kura pirms tam ASV valdībai ir nosūtījusi paziņojumu par pievienošanos konvencijai, par ko tiek informētas visas dalībvalstis. Konvencija vienādi turpina darboties gan kara, gan ārkārtējās situācijas apstākļos neatkarīgi, kuras valstis konfliktē.
Ja ANO Ģenerālā Asambleja, kādas valsts valdībai iesaka liegt darbību ANO izveidotās aģentūrās vai arī izraida no ANO, tā automātiski pārtrauc būt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalsts, ja ANO šajā ziņā nebija pieļāvusi attiecīgu izņēmumu. Valsts pēc izraidīšanas var atgriezties Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā, ja pēc pieteikuma iesniegšanas to atbalsta Padome.…
Starptautiskās lidostu padomes (“Airports Council International” – ACI) dati liecina, ka pērn Eiropas lidostas izmantojis rekordlielas pasažieru skaits – 2,34 miljardi jeb par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka tikai piecu gadu laikā pasažieru pārvadājumi ir auguši par vairāk nekā trešdaļu jeb 36%, ar vairāk nekā 629 miljoniem papildus pasažieriem, no kuriem 445 miljoni bija tieši Eiropas Savienības teritorijā. Jāatgādina, ka pagājušo gadu Rīgas lidosta noslēdza ar kārtējo rekordu – 7,06 miljoniem apkalpotu pasažieru un 83,5 tūkstošiem apkalpotu lidmašīnu
