F. Dostojevska stāsts “Mazais varoni” pirmo reizi publicēts žurnālā “Oтечественные записки” 1857.gadā. Patiesībā autors stāstu saraksta jau 1849.gadā atrodoties Petropavlovskas cietokšņa kamerā, un tās sākotnējais nosaukums bija “Bērna pasaka”.
Stāsts ļoti labi atspoguļo autora pasaules uzskatus un viņa lielo ticību cilvēkiem, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki viņam nav darījuši neko labu. Šajā stāstā autors īpaši pievērsies bērna psiholoģijai pusaudža vecumā un viņa vietai šajā pasaulē. Arī daudzos Dostojevska romānos, līdzīgi kā šajā stāstā, bērniem piešķirta ļoti patstāvīga vieta, viņi nav tikai garām slīdoši tēli, kas parādās un tikpat ātri pazūd.
Interesanti ir tas, ka stāstā nevienam varonim nav vārda, un pat darbības vietai ir diezgan izplūdušas kontūras, tas ir kāds ciems netālu no Maskavas. Nav pat dotas norādes vai ciems ir uz ziemeļiem, dienvidiem vai kādu citu debess pusi. Varbūt šinī gadījumā tas arī nav svarīgi, jo autors visu uzmanību grib vērst uz mazā cilvēkbērna psiholoģiju un viņa darbību – tās cēloņiem un sekām.…
