1688. gada Anglijas revolūcija bija pēdējais nozīmīgais notikums viena laikmeta laikā politiskās filozofijas jomā. Politiskā filozofija un it īpaši Džona Loka traktātu publikācija izraisīja daudz pilsoņu karus Anglijā. Pēc šiem notikumiem spēkā iestājās stagnācijas process. Tomēr, Anglijas politiskā sistēma sāka pamazām pārvērsties uz vairāk liberālo. Šis process bija netik straujš, bet ja skatīties uz visām Eiropas valstīm, tad tolaik Anglija bija vienīgā, kurā stagnācijas process negāja īpaši ātri un stipri nesabojāja valsti.
18. gadsimta politiskās filozofijas un teorijas popularitāte Eiropā pieauga. Šī procesa centrs bija Francijā. Anglijas pilsoņu kari pieradīja to, ka politiskā teorija ir nekas, ja tā nav atspoguļota praksē (political ideas are powerless except as they respond of political occasions). Pēc Anri IV, Rišelje un Macarina pie varas Frāncijā nonāca Luiss XIV (Louis XIV)…
