Atmosfēras spiediens

Atmosfēras spiediens - Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsas. Atmosfēras spiediens ir tik liels, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis. Lielākā augstumā virs jūras līmeņa spiediens samazinās, jo tad tur virs ķermeņa, kas atrodas lielā augstumā, atrodas mazāks gaisa slānis un tas spiež uz to ar mazāku spēku. Nelielā intervālā atmosfēras spiediens mainās meteoroloģisko apstākļu iespaidā, veidojot augsta vai zema atmosfēras spiediena zonas (ciklons raksturojas ar zemāku, bet anticiklons ar augstāku atmosfēras spiedienu). Atmosfēras spiedienu mēra ar barometriem. Normālais Zemes atmosfēras spiediens ir 1013,25 hektopaskāli (hPa) jeb 760 dzīvsudraba stabiņa milimetri (mm Hg) jeb 101,325 kilopaskāli (kPa). Tas ir tikpat liels spiediens, ar kādu uz katru Zemes virsmas kvadrātmetru spiestu 10 tonnu un 132 kilogramus smaga krava, jeb apmēram 1 kilograms uz katru virsmas kvadrātcentimetru.

Dzīvsudraba barometrs.
Veikt gaisa spiediena mērījumus ar
10 m augstu ūdens stabu ir grūti.
Tāpēc barometra izgudrotājs Toričelli
17.gs nolēma ūdens vietā ņemt 13
reizes smagāko dzīvsudrabu. Toričelli
barometru izgatavoja ļoti vienkārši.
Viņš ņēma 1 m garu cauruli piepildīja
to ar dzīvsudrabu, vaļējo galu
aizspieda ar pirkstu un ielika to traukā ar
dzīvsudrabu. Dzīvsudrabs nokritās tiktāl,
līdz tas bija vienāds ar gaisa spiedienu –
aptuveni 760 mm. Tā radās spiediena
mērvienība mm Hg. Šī mērvienība vēl
arvien tiek saglabāta barometros, kaut gan
tajos nav dzīvsudraba. …