Stompaku kauja 1945. gada 2.-3. martā var vērtēt kā lielāko uz sīvāko kauju Latvijas partizānu kara vēsturē. Daļu mirušo partizānu sameta bedrēs pie Viļakas katoļu baznīcas žoga, un apbedījumu tā arī nav izdevies atrast. Visticamāk, paplašinot ceļu kritušo kauli iešķūrēti grants pamatnē.
Šogad Stompaku purva kaujai nav apaļa gadadiena – pagājuši 78 gadi kopš kaujas. Taču Krievijas atkārtotais Ukrainā un nu jau gadu ilgstošais smagais karš šos senos notikumus mūsu pašu zemē padara daudz aktuālākus. Vairs nav jātērē laiks, runājot un pārliecinot, par ko tad viņi tur cīnījās, pret ko un vai tad tagad tas vairs ir svarīgi. Pat vēl vairāk – šobrīd vēsturnieks par pretošanās kustību ar faktiem var runāt tā, kā domā, nerēķinoties ar gļēvi politkorektajiem sludinātājiem, kuriem visas puses un izvēles esot vienlīdz cienījamas un godājamas.…
