Publiskā runā eksistē faktu stilistika, raksturo faktu izmantošanas pamatnosacījumus publiskas uzstāšanās procesā:
Faktiem ir jābūt patiesiem. Nepareizu, nepatiesu, nepārbaudītu faktu izmantošana ne tikai diskreditē lektoru, bet arī veido auditorijai nepareizu priekšstatu par apskatāmo problēmu
Jādod faktu sistēma, kura aptvertu visu, apskatāmajai problēmai tipisko parādību kopumu. Šajā gadījumā nedrīkst tendenciozi atlasīt tikai pozitīvos vai negatīvos faktus, tēzi apstiprinošos vai tēzi noliedzošos faktus
Faktam ir jāatbilst tēmai, kā arī auditorijas interesēm. Lai izraisītu auditorijas interesi, faktu izmantošanā jāorientējas uz auditoriju saprotamiem un uz tās darbības sfēru tēmētiem faktiem. Taču izmantojot auditorijai pazīstamus faktus, lektoram tie jāpārbauda ļoti precīzi
Faktiem jāprecizē apskatāmā problēma. Tie nedrīkst būt mākslīgi izmantoti uzmanības pievēršanai.
Fakti nedrīkst būt īpaši ekstravaganti, jo tad faktiem tiks pievērsta lielāka uzmanība.
Faktiem jābūt svaigiem, vēlams, lai auditorijai tie būtu vēl nezināmi. Taču jaunu faktu izmantošanā ir jāievēro mērenība. Taču jaunu, vēl neizmantotu faktu izmantošanā publiskajā runā, ir jāievēro mērenība. Demonstrācijai ir jānorisinās pakāpeniski. Jaunus faktus auditorijai ir vēlams izklāstīt jau iepriekš zināma un apgūta materiāla ietvaros. Faktiem, ja tie pilda argumenta funkciju, ir jābūt tipiskiem un skaidri saprotamiem.
Faktiem jābūt izteiksmīgiem. Tiem jāvēršas pie klausītāja emocijām un jūtām. Runas procesā ir jāaktivizē ne tikai klausītāja loģiskā domāšana, bet arī emocionālā uztvere.
…
Veiksmīga publiska runa nav iedomājama bez loģiskas pierādīšanas un argumentēšanas, proti, ne tikai vienkāršas aksiomu un tēžu postulēšanas, bet arī savas domas loģiskas pamatošanas. Pierādījums kā loģikas līdzeklis sastāv no 3 pamatlīdzekļiem: Tēzes Pierādījums jeb arguments Demonstrācija (pierādīšanas veids)
