Ikdienas apziņā ar vārdu "kultūra" bieži saprot cilvēka uzvedības normu kopumu, kurā iekļauj taktiskumu, delikātumu un mēra izjūtu. Izplatīta ir kultūras identificēšana ar cilvēka izglītotību. Ar to nebūtu jāsaprot prāta uzkrātās informācijas daudzums vai erudīcija, bet gan zināšanu satura izpratne. Dažreiz ar kultūru saprot cilvēka iekšējo inteliģentību.
Sastopams arī kultūras izpratnes veids, kad ar to raksturo visu, kas nāk no urbanizētas vides kā pretstats laucinieciskajam dzīves modelim. Pilsētniecisko saista ar kultūru, bet lauciniecisko - ar provinciālo.
Kultūru ikdienā dažreiz saprot arī kā etiķeti. Tas ir sociālajā vidē pieņemto uzvedības noteikumu kopums, to ievērošana un sekošana tiem. Tas ir sasveicināšanās formas, apģērbs, uzvedība sabiedriskās vietās, manieres un izturēšanas pret apkārtējiem.[1; 5lpp.]
Kultūra ir daudzpusīgs jēdziens, kuru katrs izprot savādāk un vienas noteiktas definīcijas šim jēdzienam nav. Tam var dot tikai vispārinātu skaidrojumu, kuru katrs izprot savādāk. Patiesībā kultūru nevar ietvert īsā definīcijā, kaut gan nereti to lieto sašaurinātā ziņā, attiecinot to uz mākslu, teātri, literatūru u.tml. Kultūra vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar cilvēku, jo cilvēks ir tas, kas to veidojis visos laikos.[5]…
