Jēdzienam „komunikācija” ir daudz dažādu teorētisko skaidrojumu. Arī praktiski tas tā ir, tomēr katram cilvēkam kā indivīdam tā nozīmē ko citu. Ikviens no mums komunikāciju interpretē no sava subjektīvā skatpunkta. Cilvēka saziņas līmenis ir atkarīgs no viņa personības, no dzīves uztveres, no apstākļiem, kuri viņu ietekmē. Šo uzskaitījumu varētu papildināt ar daudziem aspektiem, tomēr ne visus var pieskaitīt pie verbālās komunikācijas. Parasti ar komunikācijas jēdzienu mums asociējas vārdiskā saziņa, aizmirstot par to, ka arī bez vārdiem ir iespējams saprasties. Ar to arī sākšu temata „Neverbālā saskarsme” analīzi.
Izmantojot M. Knapa definīciju, varam sacīt, ka „neverbālā komunikācija apzīmē visas tās cilvēku reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (mutiskas vai rakstiskas) manifestācijas”.[1,54] Tas nozīmē, ka arī bez vārdiem mēs viens otram spējam informāciju nodot un saņemt pretī. Izrādās, ka apmēram 50% informācijas (pēc dažiem avotiem, pat 60-80%) cilvēks nodod un saņem neverbālā ceļā.[2,72] Literatūrā tiek minēti vairāki neverbālās komunikācijas līdzekļi, kuri saziņā tiek izmantoti kā ”signāli”, kas dod informāciju jau pirms sarunas uzsākšanas, tās laikā vai pēc tās. …
