Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks', 1.
  • Eseja 'Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks', 2.
  • Eseja 'Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Oskars Kalpaks- Latvijas armijas pulkvedis krita par dzimtenes brīvību 1919.gadā. Krita par brīvu Latviju. Vai par tādu brīvību, kāda ir šodien? Šādu jautājumu es uzdotu Oskaram Kalpakam. Iespējams, ka viņš man atbildētu tā:...
,, Jautājums,, būt vai nebūt’’ dominē pasaulē kopš Šekspīra laikiem. Katram no mums savā dzīvē ir nācies piedzīvot līdzīgu situāciju, kad ‘’būt vai nebūt’’ spēj izšķirt dzīves ceļa pavērsienu no mīnusiem uz plusiem (vai otrādi).
Lai paņemtu liktenīgo lēmumu, cilvēka smadzenes apstrādā neticami daudz ‘’par’’ un ‘’pret’’.
Politikas veidošana Latvijā jau sākās pirms daudziem gadu simteņiem. Domāju, ka paskats ir jāsāk no šiem laikiem. Tieši no Latvijas vēstures senajiem laikiem. Tikai vēsture spēj dot izskaidrojumu visam turpmākajam, no kā izriet tautas reakcija un vadoņa rīcība.
Valsts valdīšana ir pilsoņu rokās, bet to saprātīgas vai nesaprātīgas rīcības rezultātā vēlētā Saeima spēs (vai arī nespēs) vadīt valsti un tautu.
Un kāpēc Daugava vaid? Un kāpēc jūra smird? Kāpēc mirst koki, kāpēc Saucēja Balss sauc tuksnesī? Un kāpēc cilvēki ir tik auksti un tik vienaldzīgi? Kāpēc atkal rudens ir tik skaists un bezgalīgi skumjš?
Miljons jautājumu laužas laukā no manis, bet atbildes nav.
Latvieši ir bijuši apspiesti ļoti ilgi. Tajos ir glabājusies dažāda veida emocijas- neapmierinātība, pretspēks. Lojalitāte pret iebrucējiem. Tikai tā var izskaidrot latviešu strēlnieku kaujas panākumus un vēlāk nodevēju rašanos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants