Secinājumi
1. Gatavību skolai raksturo vispusīga bērna attīstība gan psiholoģiskā, gan fiziskā, gan sociālā.
2. Bērns mācību darbībai skolā būs sagatavots, ja bērns būs psiholoģiski nobriedis izziņas darbībai un noteiktām sociālām attieksmēm. Gatavību mācību darbībai nosaka bērna attīstība kopumā - psihisko procesu un personisko īpašību kvalitāte.
3. Gatavību skolai lielā mērā sekmē pirmsskolas iestādes pedagogi, bet ļoti svarīga loma ir ģimenei. Tādēļ pirmsskolas pedagogiem regulāri jāsadarbojas ar bērnu vecākiem kopīgu mērķu sasniegšanā – pirmsskolēna sekmīgā sagatavošanā skolai.
4. Bērna gatavība skolai, ir spēja pašam aktīvi darboties, paust savu viedokli un vēlme iegūt zināšanas. Pieaugušo galvenais uzdevums ir radīt motivāciju intelektuālam darbam, interesi un pozitīvu attieksmi pret skolu un vēlmi mācīties.
5. Pētījumā tika noskaidrots, ka bērni, kuriem psiholoģiskais klimats ģimenē ir labvēlīgs, attiecības draudzīgas, kuru vecāki ir ieinteresēti bērnu gatavībā skolai, ved bērnu regulāri uz pirmskolas izglītības iestādi, sekmē bērna izziņas interesi un veido pozitīvas sociālās prasmes, kā arī pauž labvēlīgu attieksmi pret skolu un mācībām, ir gatavi mācību darbībai skolā.
6. Veicot pētījumu par pirmsskolēna gatavību skolai apstiprinājās hipotēze, kura tika izvirzīta pētījuma sākumā.
…
