Daudzviet zem jūras gultnes atrodas bagātas naftas un dabasgāzes atradnes. Lai iegūtu šos derīgos izrakteņus, cietajos jūras gultnes iežos izdara urbumu. Ģeologi izraisa jūras gultnes iežu svārstības un pēc svārstību viļņiem atrod iežus, kas liecina par naftas klātbūtni. Līdztekus viņi analizē gan iežus, gan nosaka Zemes garozas elektriskās un magnētiskās īpašības. Lai noteiktu vai nafta ir pietiekami daudz un vai tai ir atbilstoša kvalitāte, atradnes vietās uzstāda pagaidu torni. Lielākās naftas atradnes ir Ziemeļjūrā, Meksikas līcī, Persijas līcī kā arī gar Dienvidamerikas un Āzijas krastiem. Naftas platformām ir raksturīga ļoti liela riska pakāpe. Lai arī mūsdienās tiek pastiprināti dažādi drošības pasākumi, tomēr vēl joprojām bieži notiek dažāda veida avārijas. Lielākās no tām bija 1979 gadā Meksikas līcī, kad avārijas rezultātā ūdenī izplūda vairāk nekā 140 milj. gallonu naftas kā arī Irānas platformas avārija kad noplūda aptuveni 80 milj. gallonu.…
