2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | BUDŽETA PROCESS LATVIJAS REPUBLIKĀ | 4 |
2. | Latvijas valsts budžeta ieņēmumi | 10 |
2.1. | Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi | 10 |
2.2. | Nodokļu ieņēmumi | 11 |
3. | Latvijas valsts budžeta izdevumi | 16 |
4. | Latvijas valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu analīze | 18 |
Secinājumi | 23 | |
Izmantotā literatūra | 24 |
Secinājumi
1. Latvijas valsts budžets sastāv no divām daļām – valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.
2. Latvijas valsts budžeta ieņēmumu daļa sastāv no piecām daļām – nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta resursu pārdalīšanas (transferti).
3. Vislielāko daļu no Latvijas valsts budžeta ieņēmumiem sastāda tieši nodokļu ieņēmumi.
4. Latvijas valsts budžeta izdevumu daļa sastāv no pakāpeniski apvienotiem izdevumiem, tai skaitā no divām pamatdaļām – uzturēšanas izdevumiem un kapitālizdevumiem.
5. Latvijas valsts budžeta izdevumu lielāko daļu veido izdevumi iedzīvotāju izglītībai.
6. Viskritiskākā situācija Latvijas budžetam novērojama tieši 2009. un 2010.gadā, kad valsts budžetu būtiski ir ietekmējusi ekonomiskā krīze un ienākumi ir bijuši daudz mazāki nekā budžeta izdevumi.
7. Latvijā ir novērojams budžeta deficīts, budžeta deficīts rodas tad, ja valsts izdevumi pieaug straujāk nekā ieņēmumi noteiktā laika periodā.
…
Svarīgs fiannšu sistēmas posms ir vasts budžets, kuru apstiprina valsts augstākās likumdošanas orgāns un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks. Finanšu vēsture liecina, ka budžets nav bijis valsts finanšu mehānisms vispos tās attšitības posmos. Valstīm ilgu laiku nebija budžeta. Taču visās Eiropas valstīs tika ievākti ienākumi un veikti noteikti izdevumi, tas ir, pastāvēja noteikta, juridiskām normām atbilstīga ieņēmumu un izdevumu sistēma. Budžets neveidojas tad, ja valsts izdara tikai izdevumus un iegūst šiem mērķiem līdzekļus, bet gan tad, kad valsts finanšu darbībā plānveidīgi sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi noteiktam periodam. Budžets ir normatīvs, kas saistošs valsts finanšu institūcijām, vispirms jau Finanšu ministrijai. Budžeta votēšana un funkciju sadalījums starp likumdošanu un izpildvaru piešķir budžetam politisko dokumenta saturu. Budžeta pieņemšanas process pēc savas būtības ir politisks akts. Tas ir pārvaldes plāns nākamajam laika posmam, vadības programma, ko izpildvara piedāvā parlamentam akceptēt. Vēl vairāk – dažās demokrātiskās valstīs iepriekšējā ieņēmumu un nodokļu apstiprināšana ir politisks līdzeklis, kas nodrošina regulāru parlamenta sasaukšanu un regulē izpildvaras darbību.