Svarīgi ir ieviest šo terminu, jau pieblīvētajā terminoloģijā, lai “uzsvērtu tendences veidoties sintēzei, tam, ko amerikāņu antropologs Māršals Salinss sauc par jaunu “kultūras kārtību” liela mēroga kultūras shēmu” . Kā noderīga metafora tie uzsvērta “kristalizācija”, kas apzīmē kultūras sakārtošanos pēc konkrēta neskaidrības posma, izveidojas jauna sistēma ar jaunu savu pasaules lietu kārtību, tradīcijām un uzskatiem. Autors noslēdzot darbu izsaka domu, ka šodien dzīvojam globālā kultūras sistēmā, kas ir elastīga un var strauji mainīties balstoties uz vietējām kultūras iezīmēm.
Darbs kopumā ir viegli lasāms, tomēr tajā esošie neskaitāmie atšķirīgie kultūras piemēri pagātnes kontekstā manā skatījumā darbu padara ļoti sadrumstalotu, lai gan norāda uz autora plašajām zināšanām dažādos kultūrvēsturiskos aspektos un līdz ar to spēju brīvi tos interpretēt. Jau no sākuma kultūra tiek definēta ļoti plaši un viss darbs arī turpinās ļoti plašā manierē, cenšoties patvert visus ar indivīdu saistītos dzīves aspektus, kas lielākā vai mazākā mērā iekļaujas kultūras hibriditātes kontekstā. Kopumā grāmata – eseja rosina lasītāju meklēt papildus informāciju par šo fenomenu un veidot savu viedokli.
…
