Indivīdam, telpā, kurā daudzi cilvēki sarunājas, praktiski nav iespējams uztvert visu, kas tiek pateikts un tas arī nav nepieciešams. Tomēr ir iespējama situācijā, kurā, piemēram, pie šī indivīda vēršas cits indivīds. Atkarībā no indivīda teiktā ir jāizšķir, kādam ir jābūt uzmanības, jeb klausīšanās līmenim. Vairāki nozares speciālisti, pēc saviem ieskatiem, ir sagrupējuši šos līmeņus. Piemēram, Eric Van Slyke ir izdalījis sešus klausīšanās līmeņus (uzskaitīti zemāk). 1
1.Pasīvā klausīšanās (passive listening). Indivīds neieklausās dzirdamajā runā. Tiek sadzirdēti tikai daži vārdi vai frāzes.
2. Atbildes klausīšanās (responsive listening). Indivīds ar verbālu vai neverbālu kodu parāda, ka klausās. Tas var būt galvas mājiens, jeb vienkāršs „jā”. Tomēr indivīds vēl joprojām nepievērš uzmanību runai, neieklausās.…
