Kultūras industrija ir radījusi tehnoloģiskus jaunizgudrojumus, kas padarījuši individuālās apziņas kontroli vienkāršu – radio “padara visus dalībniekus par klausītājiem un autoritatīvi ievirza tos pārraides programmās, kuras visas ir vienādas…”
Adorno īstajai mākslai pretstatīja kultūras industriju, kas cilvēkos kultivē mākslīgas vajadzības. Tādējādi cilvēki kļūst pasīvi un aizmirst par savām īstajām vajadzībām – brīvību, radīšanas prieku, cilvēka gara potenciāla maksimālu izpaušanu. Kultūras industrijā cilvēkam pietiek ar mākslīgi radītām vajadzībām, jo tās ir viegli apmierināt.
Lai gan kultūras industrija nenoliedzmi spekulē uz patērētāju miljoniem, viņiem to apzinoties un arī neapzinoties, masas tomēr nav primārās, bet gan sekundārās. Tās nav aprēķinu objekts. Masas nav kultūras industrijas mērlīdzeklis, bet gan tās ideoloģija.…
