Petrarka lauza viduslaiku priekšstatu par cilvēka dabu kā kaut ko grēcīgu un netīru. Viscēlākais uz šīs zemes viņam šķita reālais un iekšēji brīvais cilvēks.
Pretstatā viduslaiku pieņēmumam par iedzimto grēcīgumu un nepieciešamību noliegt visu, kas saistās ar miesu un cilvēka dabiskajiem dzinuļiem, Petrarka atzina cilvēka tiesības uz izjūtu un pārdzīvojumu visplašāko spektru.
Mīlestība kļūst par dvēseles attīrītāju no sārņiem, skaistāko domu un jūtu modinātāju cilvēkā.
Dabai līdz ar to tika ierādīta patstāvīga vieta bagātīgo un daudzveidīgo cilvēku izjūtu gammā.…
