Sešdesmitos gadus varētu uzskatīt par latviešu literatūras renesansi jeb atdzimšanu, jo literatūras attīstības procesi kļuva ļoti strauji, un nedaudzos gados literatūras kopaina izmainījās līdz nepazīšanai. Padomju varas laikos literatūra bija galvenā komunistiskās varas ideju paudēja un slavinātāja, to literātu darbus, kuri nevēlējās slavināt padomju varu – vienkārši nepublicēja. Savukārt, sešdesmito gadu sākumā dzejā pamazām sāka atsacīties no „kolektīvās apziņas”, aizvien vairāk parādījās dabas un mīlas lirika, no ideoloģijas izzuda Staļina slavināšana. …
