1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā runā par tiesībām, kādas pastāv civiliedzīvotājiem, okupēto valstu iedzīvotājiem un internētiem. Ženēvas ceturtā konvencija runā par starptautiskajām tiesībām humanitārajā jomā, kas ir ļoti būtiska, jo pirms šīs konvencijas pieņemšanas, valstis ļoti bieži pārkāpa tiesības tieši humanitārajos jautājumus. Šis jautājums ļoti svarīgs bija Otrā Pasaules kara laikā, kad tika piemērotas dažādas gāzes, kas nogalināja ne tikai militāros spēkus, bet ļoti daudz arī civilos iedzīvotājus. Konvencija ļoti būtiski attiecas arī uz cilvēkiem, kas ir militārā sastāvā, bet pēc brīva prāta ir nolicis ieročus, vai guvis ievainojumus un nepilda militāros uzdevumus. Konvencija aizsargā tās personas, kas noteiktā laika periodā, kad ir bruņots konflikts vai okupācija, atrodas karojošās puses vai okupētājvalsts varā, kā pilsonis nav.…
