Romāns „Mēris” ir grāmata par mēra piemeklētajiem un mēra izplatītājiem, par upuriem un bendēm, kā arī par cilvēku solidaritāti cīņā pret ļaunumu un nāvi. Romāns uzrakstīts objektīvas hronikas stilā, kas autoram šķitis vispiemērotākais, lai runātu par kolektīvām ciešanām, par nāves draudu, netaisnības, trimdas un atšķirības, kā arī ieslodzījuma izjūtu, kas bija kopēja cilvēkiem kas dzīvoja Orānā, kad tā tika mēra plosīta. Pilsētā sākās mēra epidēmija, kuras dēļ pilsētas iedzīvotāji un iebraucēji bija spiesti palikt pilsētas mūros, kur viņiem nākas saskarties ar visām mēra izraisītajām neērtībām – pārtikas ierobežotu sadali un melno tirgu, bet tuvinieku saslimšanas gadījumā – ar obligātu karantīnu un inficēšanās risku. Pilsētas iedzīvotāji ir nonākuši bezizejas situācijā, un to viņiem ir jāsamierinās, jo citas izvēles nav.…
