Termins tulkojumspiediens radies pēdējās desmitgades laikā. Konferencē – „Latviešu valoda kā mērķvaloda – grūtības un risinājumi” – profesors Andrejs Veisbergs lietoja šo terminu, runājot par to, kā tulkojumi ietekmē valodu kopumā un atzina, ka latviešu valodā šis termins ir ļoti nopietns. Negatīva parādība tulkojumspiedienam ir nekontrolējamie aizguvumi, kas parādās gan reklāmās, gan uz produktu etiķetēm, internetā un arī sarunvalodā. Profesors uzsver: „Ir dažādi tulkojuma veidi – oficiāli un neoficiāli, tehniski un literāri. Ir atklāti un ir slēpti – tie ir raksti, kas uzdoti kā oriģināldarbi, bet faktiski ir tulkojumi – pārstāsti. [..] Otrā spektra galā ir slēptie jeb latentie tulkojumi un pilnīga neziņa par teksta pārcēlāju.” Šeit minēti gan zāļu instrukcijas, gan produktu apraksti. Skumji, bet tieši šajos, ļoti īsajos tekstiņos, ir vislielākās kļūdas. Ja paņemam kaut vai lampu instrukciju vai kādu bērnu produktu aprakstu, redzam, cik nepareizi tur viss ir sarakstīts. Bieži vien liekas, ka to tulkojis nespeciālists.…
