Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 1.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 2.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 3.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 4.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 5.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 6.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 7.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 8.
  • Konspekts 'Politiskie konflikti un intereses Eiropā', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Interešu grupas spēlē vienu no vadošām lomām visās demokrātiskajās politiskajās sistēmās, kurās privātas organizācijas reprezentē pilsonisko sabiedrību politikas veidošanas procesā.

Plurālisms ir interešu grupu politikas klasiskais modelis demokrātisko sistēmu ietvaros. Šī modeļa galvenā ideja ir tāda, ka interešu grupu atklātā pieeja politikas veidotājiem, ļauj tām (interešu grupām) savā ziņā kontrolēt augstā līmeņa valsts ierēdņus un specializētas interešu grupas. Galvenais pieņēmums ir tāds, ka uz katru interešu grupu, kas pārstāv savas intereses, atradīsies cita interešu grupa, kas spēs pretnostādīt pirmajai grupai savas intereses. Tādējādi situācija kad kādas intereses monopolizē politisko dienaskārtību, nekad nebūs iespējama. Citiem vārdiem sakot, vienmēr būs spēks, kas kompensēs citu, kas vedīs pie sociālā līdzsvara sabiedrībā.
Plurālisma modeļa pastāvēšanas galvenais nosacījums ir lai interešu grupām būtu vienāda pieeja politiskajam procesam, bet reālajā dzīvē tas tā nav. Tādējādi sanāk, ka plurālisti velti cerēja uz to, ka pretējām grupām ar pretējām interesēm būs vienādas pieejas iespējas varai. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants