Nobeigums.
Referātā tika apskatīts tas, kā darbojās reliģiskie priekšstati Senajā Divupē, tika apkopota informācija par visbiežāk pieminētākajiem Divupes pastāvēšanas laika dievekļiem un to saistība vienam ar otru, kā arī, visu informāciju apkopojot, radās priekšstats par tā laika cilvēka vietu pasaulē un to attieksmi pret pēcnāves dzīvi.
Rakstot šo referātu paplašināju savu redzesloku par reliģijas pirmsākumiem, darbu ar informācijas, tās apkopošanu, sadalīšanu nodaļās un svarīguma izvērtēšanu.
Reliģiskie priekšstati Senajā Divupē ir ļoti plaša tēma, kurā valda absolūts juceklis. Katram periodam bija raksturīgi savi reliģiskie priekšstati, kā arī ne tikai katrai etniskai kopienai, bet pat atsevišķām pilsētām bija savi elki. 7.gs.p.m.ē. tika reģistrēti vairāk nekā 2500 dievekļu, kuriem dažiem no viņiem bija vairāk nekā 40-60 vārdu. Būtiska Mezopotāmijas īpatnības ir tās tematiskā un sižetiskā daudzveidība, dažādi viena un tā paša mīta varianti, kā arī attīstība un mainība gadu tūkstošu gaitā.
Salīdzinot mūsdienu reliģiskos priekšstatus ar Divupes, var redzēt līdzību. Jau tad cilvēkus pēc nāves apglabāja zem zemes, kas notiek arī mūsdienās. Uzskatīja, ka dievu mājvieta ir debesīs, to mūsdienās dēvē par paradīzi, kā arī mirušo valstība abos laika posmos atrodas zem zemes.
…
