1. Vitamīns D
1.1. Metabolisms
Galvenais D vitamīna (jeb kalciferola) avots ir endogēna sintēze ādā. Aktīva D vitamīna forma ir svarīgs kalcija homeostāzes regulators organismā.
Endogēna sintēzē notiek ādā. Ultravioleti stari (UV B tipa) aktivē ādā šūnas - keratinocītus, kas D vitamīna prekursoru – 7-dehidroholesterīnu transformē par D3 vitamīna prekursoru. 7-dehidroholesterīns – ap 65% atrodams epidermā un savukārt 35% dermā, vislielākas 7-dehidroholesterīna koncentrācijas atrodami stratum basale un stratum spinosum. Vitamīna D prekursora sintēzējāmais daudzums ir atkarīgs arī no fotonu un enerģijas no fotoniem kas nonāk katrā ādas slānī. Bunker un Harris atklāja 1937. gadā ka visefektīvakais viļņu garums lai ārstētu rahītu žurkam ir 297 nm. Stari garāki par 313 nm – vispār nedēva efektu.Vēlāk MacLaughlin et al. pētījumos ar cilvēka ādu, atklāja ka optimālais ultravioletu viļņu garums D3 vitamīna prekursora produkcijai ir 295 nm - 315 nm. D3 vitamīna prekursors siltumā (pie temperatūtas 37°C) pārveidojas - notiek termalā izomerizācija, pētījumos neizdēvās atrast enzīmus kas sekmētu prekursora izmomerizāciju, par holekalciferolu jeb D3 prekursoru. Uzsintizētais prekursors kamēr atrodas ādā, var būt potenciāli fotodegrādets ar gariem ultravioletam A tipa viļņiem (prevalē ziemā Eiropas reģionā).[7] Ar vecumu epidermā samazinās 7-dehidroholesterīna daudzums, līdz ar to samazīnas arī endogēna vitamīna D sintēze.…
