Divu un vienas palātas parlamentu sistēmas

SECINĀJUMI
Tas ir strīdīgs jautājums par to, cik daudz palātām vajadzētu būt katrā valstī, jo katra valsts ir individuāla un atšķirīga ar vēsturiskiem, kulturāliem un politiskiem faktoriem, līdz ar to valdībai jāizlemj, kura sistēma labāk kalpos valstij. Kā uzskata Gregorijs Glesons (Gregory Gleason), kas māca politikas zinātni Meksikas universitātē: „Kas nosaka to, kādu palātu sistēmu jāizvēlas katrai valstij? Likumdošanas formai vislielākais sakars ir ar valsts vēsturi, nevis ar valsts demokrātisko attīstību. Tas ir jautājums par vēsturiskiem apstākļiem un savstarpējām attiecībām starp dažādām konstitūcijām.” 66
Viens no vienpalātas sistēmas trūkumiem ir tāds, ka apgabaliem, kuri ir pārmērīgi apdzīvoti (urbanizētās zonas), ir milzīga ietekme, līdz ar to tiek neievērotas mazāk apdzīvoto rajonu jeb lauku apvidus iedzīvotāju intereses. Vienīgais veids, kā atbalstīt lauku iedzīvotāju intereses, ir izveidot divkameru sistēmu.
Efektivitāte tiek uzskatīta par vienpalātas struktūras primāro labumu. Bez tam, vienpalātas sistēmas atbalstītāji argumentē, ka mazās valstīs, kuras ir etniski un sociāli vienlīdzīgas, likumdošanas process paātrinās, jo ieviesti likumi nav jāsaskaņo divās palātās, bet gan tikai vienā. Tomēr, manuprāt, paātrināts likumdošanas process nenodrošina adekvātu dažādo interešu pārstāvēšanu, kā arī likumdošanas efektivitāti. Nenoliedzami, ir daudz lētāk uzturēt vienas palātas organizācija ar dažiem locekļiem, nekā divas palātu sistēmas.
Divpalātu sistēmas atbalstītāji savukārt uzsver pilnvaru nodalīšanas labās īpašības (checks and balances) divpalātu parlamentā. Tāpat liels labums ir lielas valsts un atsevišķu reģionu pārvaldīšana, tomēr, kā jau minēju, augšpalāta palēnina likumdošanas procesus. Ja valsts mērķis ir uzlabot likumdošanu, tad, ieviešot augšpalātu, to sasniegt ir daudz grūtāk. Vēl viens labums ir vienas palātas spēja ierobežot un kontrolēt otru palātu, kā arī abas palātas spēj efektīvāk uzraudzīt izpildvaras nozari. Retos gadījumos divpalātu sistēmas negatīvā puse atspoguļojas nespējā vienoties starp abām palātām, līdz ar to likumprojekts iet bojā, kas savukārt var veicināt parlamenta sabrukšanu.
…