Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 1.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 2.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 3.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 4.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 5.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 6.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 7.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 8.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 9.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 10.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 11.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 12.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 13.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 14.
  • Referāts 'Latvieši ārzemēs', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Latviešu emigrācijas cēloņi un ceļi    4
2.  Latviešu emigrācija uz Amerikas Savienotājām valstīm    7
2.1.  Veclatviešu emigrācija    8
2.2.  Politiskā emigrācija    8
3.  Latviešu organizācijas trimdā, to mērķi un darbība    9
4.  Latviešu koloniju vēsture Krievijā    12
  Nobeigums    14
  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu bēgļi, emigrācija, trimda, latviešu diaspora ārzemēs - tie ir jēdzieni, kas lielās līnijās iezīmē trimdas vēsturi un arī nākotni. Pusgadsimta garumā latvieši ir bijuši šķirti. Latvijas neatkarības atjaunošana deva iespēju likvidēt kā fizisko, tā arī garīgo atšķirtību – noslēdzās pusgadsimtu ilgušais pretda­bis­kais laiks, kad Lat­vi­ju no Rie­tum­pa­sau­les šķī­ra tā dē­vē­tais dzel­žu priekš­kars. Kat­rai lat­vie­šu tau­tas da­ļai tad bi­ja savs virs­uz­de­vums: Lat­vi­jā pa­li­ku­ša­jiem – vi­siem spē­kiem tu­rē­ties uz sa­vas ze­mes, bet Rie­tum­pa­sau­lē no­nā­ku­ša­jiem – pa­celt bal­si sa­vas tau­tas un valsts aiz­stā­vī­bai.
Lat­vie­šu emig­rā­ci­jas jau­tā­jums jo­pro­jām ir ļo­ti ak­tu­āls un ar to pē­tī­ša­nu no­dar­bo­jas vēs­tur­nie­ki arī mūs­die­nās. Kas tad ir lat­vie­ši trim­dā: bēg­ļi no valsts dzim­te­nes vai gal­ve­nie Lat­vi­jas aiz­stāv­ji PSRS lai­kos Latviskās identitātes uzturēšanas un tālāknodošanas procesu vislabāk var saprast, aplūkojot trimdas kultūru kā sarežģītu veselumu un kā īpašu dzīvesveidu. Par to liecina arī tie vairāk nekā 2 000 dzīvesstāstu, kuri glabājas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Katrs no tiem vēsta par individuāliem un personiskiem dzīves notikumiem, tomēr, aplūkoti lielākā skaitā, dzīvesstāsti ļauj saskatīt veselas paaudzes, vēstures laikmeta kopainu. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aktuāls kļuvis jautājums par okupācijas sašķeltās tautas vienotības atgūšanu.
Referāta mēr­ķis – no­skaid­rot kā­du lo­mu bi­ja spē­lē­ju­ši emig­rē­ju­ši lat­vie­ši Lat­vi­jai, vai tie bi­ja spē­jī­gi no at­tā­lu­ma ie­tek­mēt si­tu­āci­ju Lat­vi­jā un kā­dā vei­dā.
Uzdevumi:
pa­rā­dīt ten­den­ces emig­rē­jo­šo lat­vie­šu valsts iz­vē­lē;
parādīt po­li­tis­ko si­tu­āci­ju ko­pu­mā;
izanalizēt pa­sau­les lat­vie­šu or­ga­ni­zā­ci­ju dar­bī­bu un to re­zul­tā­tus.
Pati vēsture veica nežēlīgu eksperimentu ar cilvēku miljoniem, ar veselām tautām. Diasporas (tautu atzari ārpus etniskās dzimtenes), kā likums, rodas nelabvēlīgu faktoru (kara bēgļi, politisko un reliģisko vajāšanu upuri) rezultātā. Emigranti ilgi paliek negatīvās identitātes, psiholoģisko traumu nesēji. Zinātniskos un praktiskos nolūkos jāizzina emigrācijas sekas. Svešumā nonākušo grupu likteņi ir jebkuras tautas nacionālās vēstures sastāvdaļa. Mītnes zemes politiķiem un pētniekiem jāzina šo grupu kolektīvās psiholoģiskās īpatnības, viņu adaptācijas un integrācijas slieksnis. Pašu emigrantu pēctečiem savas izcelsmes, savu sakņu iepazīšana ir viņu pašapziņas, pašcieņas jautājums.
Latviešu emigrācijas ģeogrāfija ir ļoti plaša. Izteikumam “pār latviešiem saule nekad nenoriet” ir pamats.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants