Normatīvās ētikas jēdziens un būtība
Normatīvā ētika ir ētikas nozare, kas teorētiski pamato tikumīgus principus, ideālus un normas.
Teorētiskajā formā tā aplūko tos pašus jautājumus, kuri stihiski rodas un risinās ar tās vai citās sabiedrības vai klases morālo apziņu.
Normatīvā ētika kļūst par patiešām zinātnisku, pateicoties cilvēces morāles visas vēsturiskas attīstības stingri objektīvai analīzei un tās sociālo priekšnoteikumu pētījumam.
Normatīvā ētika kā normu un komunistiskās tikumības principu pamatojums ir cieši saistīta ar marksistiskās ētikas visām pārējām nozarēm. ↓
Marksisma pārstāvji uzskatīja, ka dot tikumīgu ideju zinātniski teorētisku pamatojumu iespējams tikai ar vēstures likumu izzināšanas nosacījumu, ka šīs idejas atspoguļo sabiedrības attīstības objektīvu loģiku.
Normatīvā ētika
Normatīvās ētikas priekšmets ir viss tas, kas ļauj atbildēt uz jautājumu: “kā ir jārīkojas cilvēkam, pamatojoties uz principiem un morāles normām?”.
Normatīvā ētika koncentrē savu interesi uz morālās apziņas pētījuma stihiski izveidotiem priekšstatiem, kuri atspoguļo pamudinājumus, kas ieiet morālajā cilvēka uzbūvē. Precizējot, sistematizējot, konkretizējot tos, transformējot noteiktās rekomendācijās, normatīvā ētika izstrādā morālas sabiedrības prakses pilnveidošanas ceļus.…
