Ekoloģiski ļoti plastiska suga. Pārtiek lielākoties no gaļas. Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus - peles, strupastes. Ķer uz zemes perējošos putnus, putnu mazuļus, izēd no ligzdām olas. Barībai izmanto arī rāpuļus, abiniekus, zivis, kukaiņus. Samērā bieži uzbrūk mājputniem. Labprāt ēd smaitu, apdzīvotu vietu tuvumā - pārtikas kas sastāv no vecākiem un mazuļiem
Ķerot zem sniega segas vai biezā zālē saklausītu grauzēju, itin liela nozīme ir vēl vienai lapsas maņai – taustei, jo, pirms dabūt peli vai strupasti zobos, to vispirms ar abām priekškāju pēdām ir jāpamanās piespiest pie zemes tā, lai dzīvnieciņš nevarētu nedz izsprukt, nedz iekost.
Medību laikā lieliski māk izmantot visas dabiskās aizsega iespējas. Pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un pa meža aizsegā, bieži apstājās un novērtē situāciju apkārtnē. Tā samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā. Ziemā lapsas ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsu pat varētu nosaukt par nometnieku.
Lapsa ir aktīva visu gadu. Medī biežāk krēslā un naktī. Sliktā laikā un lielā salā lielu diennakts daļu pavada alās un dažādās, dabiskās slēptuvēs. Ļoti uzmanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību (redze attīstīta daudz vājāk).…
Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas savvaļas zvērs Latvijā. Mūsu valstī dzīvo apmēram trīsdesmit tūkstoši šo dzīvnieku, kas izplatīti daudzmaz vienmērīgi (mazliet lielākā skaitā dienvidu un dienvidrietumu rajonos) visā teritorijā. Mājo visdažādākajos biotopos. Medī pārsvarā peļveidīgos grauzējus - peles, strupastes. Vairošanās periodā dzīvo ģimenēs, kas sastāv no vecākiem un mazuļiem, pārējā laikā lapsas ir individuālistes. Monogāmas. Riesto februārī - martā. Metienā vidēji 4 - 6 mazuļi.
