1920. gadā K.Ulmanis ierosinājis nodibināt Kultūras fondu.
K.Ulmaņa valdīšanas laikā 1934.g. 12.VII pieņemts Tautas izglītības likums. [1937.g. visus likumus, kas attiecas uz tautas izglītību un kultūru kodificēja vienā Izglītības un kultūras nolikumā, kas deklarēja latviskās izglītības principus. Interesanti, ka izdevumi izglītībai valsts budžetā (14,7 %) sekoja tūlīt aiz valsts aizsardzības budžeta;]
K.Ulmanis nodibinājis:
Draudzīgo aicinājumu- (1935.28.I), kas aicināja cilvēkus dāvināt skolām grāmatas, gleznas, mūzikas instrumentus u.c.;
Latvijas Vēstures institūtu (1936.14.I)-[ lai latviešu vēsturi pētītu latviešu vēsturnieki. (Par institūta direktoru prezidents izraugās Augustu Tenteli, kas 1940.g. saņēmis Tēvzemes balvu);]
Tēvzemes balvu (1937);
Studiju fondu (1938.15.XI) augstskolu audzēkņiem. [Šāds fonds bija vienīgais pasaulē. Tas nodrošināja valsts aizdevumus normālas studiju gaitas nodrošināšanai;]
Monumentālās celtniecības fondu;
Redzams, ka prezidenta kultūras politikā vērojama tendence atbalstīt izglītību, vēstures pētniecību, kā arī sasniegumus dažādās kultūras sfērās. Pie pēdējās tendences var pieskaitīt arī Tēvzemes balvu. 1937. gada 1. martā, pēc Kultūras fonda sēdes Kārlis Ulmanis ierosinājis, ka vajadzētu nodibināt jaunu fondu ar nosaukumu Tēvzemes balva. Tas tika nodibināts 1937. gadā ar 12. maija likumu.…
