Vēl tas ir izskaidrojams ar to, ka Latvijai ir jārēķinās ar to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, daudzi makroekonomiskie lēmumi ir jāsaskaņo ar ES regulām un institūcijām. Valsts izdevumu samazināšanas programma sākas jau 2009.gada vidū, tieši krīzes laikā.
Svarīgākie pasākumi ieņēmumu pusē bija PVN pamatlikmes celšana no 18 % - 2008. gadā līdz 21% - 2009.gadā un 22% - 2011.gadā. Tika arī paaugstināta PVN samazinātā likme un samazināts ar šo likmi apliekamo preču un pakalpojumu loks. Vairākkārt tika pārskatītas akcīzes nodokļa likmes, samazināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma apmērs, paaugstināta sociālās apdrošināšanas iemaksu (SAI) likme par divu procentu punktiem un paplašināta SAI un IIN bāze (pēdējā iekļaujot arī kapitāla ienākumu). Turklāt tika pieņemts lēmums iekļaut ar nekustamo īpašuma nodokli apliekamajā bāzē mājokļus, tiem piemērojot diferencēto likmi atkarībā no dzīvojamās telpas kadastrālās vērtības. Visbeidzot, tika paaugstināta valsts kapitālsabiedrību un Latvijas Bankas no to peļņas budžetā iemaksājamā daļa.
Beigu beigās var secināt, ka šajā norādītajā laika posmā valsts budžeta ieņēmumi nav krasi mainījušies. Nav arī tāda gada, kad valsts budžeta ieņēmumi ir bijuši identiski vienādi, jo tas praktiski nav iespējams, jo iedzīvotāju skaits valstī mainās ik mirkli. Kā arī cilvēki maina savas darba vietas, no kā arī mainās viņu ienākumu summa. Arī uzņēmumu ienākumi var būt nestabili. Vienu gadu tie var būt lieli un pēc tam tie var strauji samazināties.
…
