Pētījuma mērķis - noskaidrot kādas ir galvenās brīvā laika pavadīšanas tradīcijas ģimenē Jelgavā dzīvojošo pusaudžu skatījumā.
Pētījuma objekts – pusaudzis (ģimenes loceklis) kā vienojošais spēks brīvā laika pavadīšanas tradīcijām ģimenē
Pētījuma priekšmets – pusaudžu brīvā laika pavadīšanas tradīcijas ģimenēs.
Pētījuma hipotēze - pusaudži pozitīvi vērtē ģimenes brīvā laika pavadīšanas iespējas un uzskata, ka tās nostiprina pusaudžos izpratni par ģimenes un kultūras vērtībām sabiedrībā, kā arī attīsta radošās spējas un izpausmes.
TEORĒTISKĀS DAĻAS BĀZE
Brīvais laiks socioloģijas skatījumā;
Brīvā laika socioloģijā ir divas galvenās pieejas – formālā un empīriskā pieeja, kurā par galvenajiem problēmu jautājumiem izvirzīti: kā brīvais laiks sadalās cilvēka dzīves laikā;
Laika problemātiku socioloģijā apskatījuši vairāki pētnieki –E.Dirkeims, R.Mērtons, H.Mīds, galvenokārt apskatot sociālās izmaiņas un laika attiecības;
Autore pievērsusies vienam no virzieniem – funkcionālismam un tā domātāju atziņām par brīvo laiku un tā nozīmi cilvēka dzīvē;
Bakalaura darba ietvaros apskatīti arī Latvijā veiktie pētījumi par brīvo un atpūtai veltīto laiku, apkopojot un izceļot galvenās to atziņas.
PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA
Kvantitatīvā pētījuma metode – Anketēšana
Kopumā aptaujāti 166 Jelgavas pilsētas pusaudži vecumā
no 11 – 14 gadiem.
Izlase: nevarbūtīgi mērķtiecīga
Kvalitatīvā pētījumu metode – Strukturētās intervijas ar:
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolas sociālo pedagoģi Eviju Dīcmani;
Jelgavas vakara maiņu vidusskolas psiholoģi Ilvu Vanagu;
Biedrības „Vecāki Jelgavai” dalībnieci Antru Latišu.…
