Etniskās grupas un nācijas nav sens kultūrveidojums, bet gan moderna parādība, kas radusies vēsturiski nesen. Nācijas un etniskās grupas ir pašidentificējušas sociālas grupas. Grupas nepārtraukti mainās un no jauna nosaka kolektīvo identitāti. 1
Benedikts Andersons nācijas sauc pat iedomātām kopienām. Citiem vārdiem, kaut arī pastāv zināma sociāla vai kulturāla līdzība starp atsevišķiem iedzīvotāju slāņiem, “nācija”un “etniskā grupa” ir ne tik daudz substancionāla, cik ideoloģiska konstrukcija. Etniskā identifikācija pastāv līdzās citām sociālās identifikācijas formām kā klasifikācijas kategorija. Katrai sociālajai grupai (vai atsevišķiem indivīdiem) ir pieejams identitāšu spektrs. Indivīds tādejādi var tikt klasificēts un pats sevi uzskatīt par vairāku etnisko/nacionālo grupa pārstāvi vai nepiederīgu nevienai grupai. Īsi sakot, nacionālā/etniskā identitāte ir ideoloģisks fantoms, kas tiek izmantots sociālpolitiskās mobilizācijas nolūkos.2
Koena darbos (Cohen Abner) etniskā grupa tiek traktēta kā „interešu grupa”, kas rodas un pastāv tās locekļu kopīgo sociālpolitisko interešu dēļ. …
