Tautas tērpi ir ļoti nozīmīga un nacionāli savdabīga kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tajos atainojas sarežģītie vēsturiskie procesi, ģimenes attiecības, nodarbošanās, tradcijas, tautas daiļrade. Katra tauta ciena un godā savu senču pagātni, pie kuras pieskaitāmi arī tērpi, kuri ir izgājuši savu attīstības gaitu, un ir palikuši nemainīgi vēstures liecinieki. Nevienai tautai nebūs līdzīgi tautas tērpi, tāpēc arī pat nepazīstot tautas vēsturi, tradīcijas un dzīvesveidu, bet tikai kādas tērpa iezīmes, var bezkļūdaini nosaukt pie kādas tautas šis cilvēks pieder, tikai redzot viņa nacionālo kostīmu. Visizplatītākie un atpazīstamākie būtu indiāņu, indiešu, japāņu, ķīniešu, spāņu, skotu tradicionālie tautastērpi. Arī krievu tautas apģērbi, ar saviem stereotipiem, bet tomēr ir atpazīstami visā pasaulē. Diemžēl mazāko tautu pārstāvju nacionālie tērpi paliek lielo tautu ēnā, taču tas nenozīmē, ka tie būtu mazāk interesanti un krāšņi savā savdabībā. Tāds ir arī latviešu tradicionālais tautastērps, kuru pieņemts vilkt uz Dziesmu un deju svētkiem, dažādiem folkloras pasākumiem.
Izmantojot literatūru, kurā ir apkopotas liecības par tautastērpu izcelsmi, to sastāvdaļām, attīstības vēsturi, mēģināju parādīt galvenās latviešu un krievu nacionālo tērpu sastāvdaļas, valkāšanas īpatnības un tautas atšķirīgo dzīves uztveri.…
