Par filozofijas rašanās laiku pieņemts uzskatīt VI gs.p.m.ē. tā norisēja aptuveni vienlaikus Senajā Grieķijā un arī Senajos Austrumos- Indijā un Ķīnā, kā vienā, tā otrā vietā tas nenotika pēkšņi, un filozofija vēl diezgan ilgi izjuta spēcīgu mitoloģiskā pasaules uzskata ietekmi. Ķīnas filozofija cenšas iedziļināties dabiskajās norisēs, aplūkot kustību, ritmu kā pasaulei iekšēji piemītošas esamības formas. [1;2]
Sākot ar VI.gs.p.m.ē. Senajā Ķīnā sāka veidoties patstāvīgas filozofiskas skolas, starp kurām galvenās bija konfuciānisms un daoisms.
Ķīnā, tāpat kā Rietumos, filozofiskā doma laika gaitā izaugusi no mīta, taču ceļš, kuru iet ķīniešu domātāji, ir visai atšķirīgs no grieķiskā „gudrības mīlestības” ceļa. Ķīnas kultūrā un filozofijā veidojas savdabīga tēlainā domāšana, kas sevī apvieno mitoloģiskajai apziņai raksturīgo pasaules redzējumu ar spējām iedziļināties cilvēciskās esamības problēmās.…
