Šobrīd pasaules ekonomika pārdzīvo trauksmainus brīžus saistībā ar ziņām par jauniem cenu rekordiem naftas nākotnes tirgos. 2005.gada 25.augustā kārtējie rekordi ir sasniegti tirgos Ņujorkā – 67,49 $/bl un attiecīgi Londonā – 66,27 $/bl. Latvijā tiek gandrīz vai slēgtas derības, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas degvielas uzpildes stacijās sasniegs 70 sant./l, bet ASV līdzīgas diskusijas notiek par psiholoģisko robežu – 3$/gallon (3,8 l). Naftas cenas gan tieši, gan arī netieši ietekmē pārējo enerģijas resursu – dabas gāzes, ogļu, elektrības, biomasas u.c. – cenas, tādējādi liekot nopietni revidēt investoru un projektu attīstītāju nākotnes prognozes un rezultātus ekonomikas nozarēs, kas tieši saistīti ar enerģijas intensīvu izmantošanu. Ja to tirgi nespēj absorbēt cenās enerģijas izmaksu pieaugumu, tad darbības rezultāti var pasliktināties un investīciju prioritātes var nākties revidēt. Arī mājsaimniecības smagi izjūt enerģijas cenu kāpumu un ietekmi uz dzīves kvalitāti. Ir vairākas parādības ekonomikā, kuras tieši atvasināmas no situācijas enerģijas piegādē:
jēlnaftas cenu pastāvīgais kāpums pasaules tirgos un tam sekojošais cenu kāpums naftas produktu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā;…
